16.09.2011.
Jau ceturtā darba pieredzes nedēļa The Guardian izdevniecībā.
12 h dienā, 2,5 nedēļas, nulle brīvdienu, puse algas no kafijas veikala. Sagurušais smaids katras darba dienas beigās sāk pamazām izgaist, jo nākamā nedēļa ir mana pēdējā prakses nedēļa.
(Papildināts)
Palasīju savos vecos ierakstus... nu jā, es vēl joprojām Starbucksā, bet kaut kas ir iekustējies. Esmu gandrīz mēnesi papraktizējusies The Guardian izdevniecībā grafikas nodaļā, pateicoties savam pirmajam (īstajam) angļu draugam, angļu valodas skolotājam, nu jau bijušajam juristam un pastāvīgajam mana veikala apmeklētājam. Šons tagad savos 46os gados ir pametis valsti, lai ar savu jauniegūto profesiju mācītu Taivānas bērniem angļu valodu. Šons ir foršs un man viņa pietrūks, jo viņš vienmēr liek smaidīt.
Viņa piedzīvojumus savukārt var palasīt šeit
Par praksi - varu palielīties, ka avīzē ir bijušas vairākas manas illustrācijas priekš rakstiem un būtībā man uztic visādus darbus. Kā jau darba pieredzē - manas veltītās stundas netiek apmaksātas. Neesmu avīžu cilvēks - nelasu tās, bet zinātāji saka, ka vārds The Guardian došot daudz manā CV. Kas zin.. pēc atvaļinājuma Portugālē būs jāizmēģina, cik tad tālu tas skan...
